- Strādāšana ārpus darba devēja telpām, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
- Iespēja strādāt citā vietā, veicot tos pašus darba pienākumus, piemēram, bibliotēkā, attālinātā darba centrā, mājās u.tml.
- Persona, kas ir atbalsta sniedzējs audzinātājām bērnudārzā.
- Fiziska persona, kas sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu un ir reģistrēta bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā kā pakalpojuma sniedzējs Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumos Nr.404 „Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.
- Kvalificēts uzraudzības un aprūpes pakalpojums, kura mērķis ir nodrošināt bērna atrašanos pieaugušā klātbūtnē un drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu bērnam, sekmējot bērna vispusīgu attīstību un kuru bērna dzīvesvietā vai citā piemērotā vietā ārpus bērna dzīvesvietas sniedz valsts vai pašvaldības iestāde, juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā kā pakalpojuma sniedzējs. Atkarībā no perioda ilguma, kura laikā bērns saņem pakalpojumu, pakalpojums ir īslaicīgs (līdz četrām stundām dienā) vai pilna laika (ilgāks par četrām stundām dienā).
- Ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā, vai pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu vai bērnu interešu izglītības programmu.
- Darba un privātās dzīves līdzsvars ir apmierinošs līdzsvara stāvoklis starp personas darba un privāto dzīvi, akcentējot, ka jāsaskaņo nav tikai darbs un ģimenes dzīve, bet arī reliģiskās aktivitātes, iesaiste kopienas dzīvē, izglītošanās un citas aktivitātes.
- Spēja sabalansēt darba un ģimenes dzīves prasības un pienākumus, lai dalība abās jomās būtu efektīva.
- Zema darba un ģimenes jomu konflikta pakāpe un augsta darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pakāpe.
- Indivīdu līdzvērtīgas iesaistes un gandarījuma pakāpe ar viņa darba pienākumu izpildi un iesaisti ģimenes dzīvē.
- Situācija, kad notiek darba un ģimenes dzīves lomu un pienākumu saplūšana (telpā, laikā un prātā), piemēram, izmantojot teledarba vai elastīgā darba laika iespējas.
- Elastīgs darba laiks dod iespēju darbiniekiem pašiem noteikt savas darba dienas sākumu un beigas. Parasti tiek noteikts darba pamatlaiks, piemēram, no 10:00 līdz 15:00, kurā darbiniekiem noteikti jābūt darbā, taču pārējo laiku tie var strādāt, vai nu sākot darbu agrāk, vai beidzot to vēlāk. Otra iespēja ir noteikt, ka darbiniekam 8 stundas jānostrādā noteiktā laika intervālā, piemēram, laikā no 7:00 līdz 20:00. Otrajā gadījumā ir mazliet vairāk manevra iespēju, tomēr tāpat automātiski veidojas darba pamatlaiks šī intervāla vidusdaļā. Elastīgais darba laiks var būt arī dienas vidū, ko bieži sauc arī par „pagarināto pusdienas pārtraukumu”, kas nozīmē, ka nodarbinātais sāk darbu kā parasti, bet pusdienas pārtraukumā pusstundas/stundas vietā izmanto divas vai trīs, attiecīgi par šo laiku pagarinot darba dienu. Elastīgs darba laiks ir arī tas laiks, ko var daļēji organizēt kā attālinātu darbu. Elastīgs darba laiks dod iespēju darbiniekiem pašiem noteikt savas darba dienas sākumu un beigas. Parasti tiek noteikts darba pamatlaiks, piemēram, no 10:00 līdz 15:00, kurā darbiniekiem noteikti jābūt darbā, taču pārējo laiku tie var strādāt, vai nu sākot darbu agrāk vai beidzot to vēlāk. Otra iespēja ir noteikt, ka darbiniekam 8 stundas jānostrādā noteiktā laika intervālā, piemēram, laikā no 7:00 līdz 20:00. Otrajā gadījumā ir mazliet vairāk manevra iespēju, tomēr tāpat automātiski veidojas darba pamatlaiks šī intervāla vidusdaļā. Elastīgais darba laiks var būt arī dienas vidū, ko bieži sauc arī par „pagarināto pusdienas pārtraukumu”, kas nozīmē, ka nodarbinātais sāk darbu kā parasti, bet pusdienas pārtraukumā pusstundas/stundas vietā izmanto divas vai trīs, attiecīgi par šo laiku pagarinot darba dienu. Elastīgs darba laiks ir arī tas laiks, ko var daļēji organizēt kā attālinātu darbu.
- Organizācija vai uzņēmums, kurā darbiniekiem tiek radītas iespējas saskaņot darbu un ģimenes dzīvi.
- Darba devēju atbalstītas un finansētas programmas, kas veidotas ar mērķi, lai palīdzētu strādājošajiem savienot darbu un ģimeni.
- Organizācijas vai uzņēmumi, kas īsteno darbības politiku, kura ir labvēlīga bērniem un ģimenēm vai kuru pakalpojumi ir draudzīgi ģimenēm ar bērniem.
- Pašvaldība, kas nodrošina daudzveidīgus un pieejamus atbalsta pasākumus ģimenēm ar bērniem.
- Labumi (jeb bonusi) ir paredzēti, lai padarītu darba veikšanu patīkamu un komfortablu, atbalstītu darbiniekus viņiem svarīgos dzīves notikumos un veicinātu darbinieka motivāciju un lojalitāti darba devējam. Pie labumiem pieder dažādi pabalsti (bērna piedzimšanas, laulību, tuvinieka zaudējuma u.c. gadījumos), pasākumi darbiniekiem un viņu bērniem, mācības, kuras ne tik daudz veicina profesionālo izaugsmi, cik stimulē motivāciju un lojalitāti, uzkrājošā apdrošināšana u.tml. Arī darba devēja līdzfinansēti aukles pakalpojumi uzskatāmi par šādu labumu.
- Ikviens darbs, ko darbinieks vairāk nekā divas stundas strādā no pulksten 22 vakarā līdz 6 rītā. Nakts darbu darbinieks veic saskaņā ar maiņu grafiku.
- 8 stundas dienā un 40 stundas nedēļā, visbiežāk no pirmdienas līdz piektdienai laika posmā no 8.00 līdz 17.00 vai no 9.00 līdz 18.00.
- Darba laika grafiki, kas ir ārpus normālā jeb standarta darba laika – vakaros, naktīs, agri no rītiem, brīvdienās, svētku dienās.
- Maiņu darbs, summētais darba laiks, nakts darbs un virsstundu darbs.
- Vienas maiņas garums nepārsniedz normālo dienas darba laiku, proti, 8 stundas. Darbinieks nav nodarbināts 2 maiņas pēc kārtas. Maiņas nomaina viena otru laikā, kāds noteikts grafikā, un darbinieka mēneša darba laiks atbilst attiecīgā mēneša normālā darba laika stundu kopsummai.
- Darba dienas ilgums nav ilgāks par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā, bet pārskata periods, kad nostrādātās stundas tiek uzskaitītas, lai veiktu apmaksu, ir ļoti elastīgs – no viena mēneša līdz trim, bet darba koplīgumā var noteikt arī 12 mēnešu periodu.
- Darba laiks, ko darbinieks veic virs noteiktā normālā darba laika.